Baltech; Kaimiņu būšana

Marina Griščenko, Ceturtdiena, 22 Maijs 2008 00:01

Vai omīte kādreiz nav teikusi, ka „viņas laikos” kaimiņiem bija daudz sirsnīgakas un tuvākas attiecības nekā tagad?! Gan jau... Tā kā Mehi ir gan jauninājumu, gan seno vērtību piekritēji, ziņu par kaimiņu ierašanos ciemos tie uztvēra ar prieku. Tomēr prieks mijās ar nelielām raizēm, jo pavadīt 4 dienas kopā ar kaimiņu ir zināma atbildība (taču jāpierāda, ka mūsu zāle zaļāka), turklāt nebija skaidrības, kādā valodā runāsim. Latviešu neder. Krievu – varbūt. Angļu – visdrīzāk. Kādā valodā jārunā ar lietuviešiem?!

Kad pirmie Lietuvas pārstāvji ieradās, sapratām, ka varēsim viegli saprasties jebkurā no valodām, jo mūsu kolēģi bija pozitīvi noskaņoti un atvērti visiem priekšlikumiem un idejām. Lai iepazītos tuvāk ar šiem 4 puišiem un 2 meitenēm, sarīkojām vakariņas Mehu teritorijā pie Ķīšezera, tad pavadījām jauniešus uz viņu naktsmītni, un beigās paši tur palikām uz ilgāku laiciņu, tā teikt, līdz pēdējam tramvajam.

No rīta aizsākās nopietnākā programmas daļa. Viesiem 2 projekta dienu ietvaros tika izrādītas tehnisko cilvēku sirdīm tik tuvas RTU TMF laboratorijas, Rīgas Motormuzejs, Aviācijas Muzejs. Starplaikos iepazīstinājām baltiešus ar FSP biedriem un pēdējiem projektiem, TMF vadību. A. Balodis novēlēja mūsu jaunajiem draugiem „ne tikai jauki pavadīt laiku, bet arī uzzināt ko jaunu”. Jācer, ka izdevās kā viens, tā otrs, jo mēs, protams, centāmies parādīt Vecrīgas skaistākos nostūrus. Jā, arī Vecrīgas nakts dzīvi, kā gan citādi.

Pievienot komentāru

Vārds:
Komentārs:
	Pievienot Priekšapskatīt