Kā ir studēt Mehos?

Trešdiena, 03 Februāris 2010 23:27

RTU TMF studentu viedokļi par izvēlētajām programmām

       Pēc vidusskolas beigšanas liela daļa jauniešu turpina izglītoties augstākajās mācību iestādēs, taču izlemt, kas ir vispiemērotākais, kas būs forši un ar ko varētu arī nopelnīt, tas nav nemaz tik vienkārši.

      Piedāvājam ieskatu Transporta un mašīnzinību fakultātē studējošo viedokļus par savām programmām. Studenti dalās pieredzē gan par mācību procesu, gan atklāj arī interesantus sīkumus par studijām.

Visaptverošā kvalitātes vadība

Rolands Blumbeks:

      Visaptverošā kvalitātes vadība ir uzņēmumu iespēja attīstīt jaunas idejas, veikt produktu un procesu kvalitātes un efektivitātes uzlabojumus, kā arī ievest jaunievedumus darba organizācijā, jaunu piegādātāju un patērētāju attiecību veidošanā. Tā ir tieši saistīta ar produkcijas modernizāciju un kvalitātes uzlabošanu. Vispār – programma ir ļoti noderīga.

      Studēt man patīk, tiesa sākumā patikšana bija vēl lielāka. Bet ar laiku visās lietās iestājas rutīna. RTU iemāca analizēt un domāt par kārtību un kvalitāti. Mans Skolotājs (tieši tā – ar lielo burtu) ir praktiskais docents Mārtiņš Vilnītis. Viņš mums lasa kursu būvdarbu tehnoloģijā un darba drošībā. No viņa tiešām var daudz mācīties.

      Bet ir arī tādi mācību priekšmeti, kurus māca diezgan vājā līmenī. Daži, manuprāt, vispār nav vajadzīgi. Varbūt tas ir tikai mans subjektīvais viedoklis. Tomēr gribētos vairāk prakses un reālo situāciju analīzes.

       Lai studētu, svarīgāka par spēcīgām zināšanām ir izpratne un loģika. Jā, matemātika un fizika ir jāzina! Bet nevajag pārāk iespringt uz konkrētiem priekšmetiem. Jāiemācās plānot savs laiks. Man, piemēram, ir daudz brīvā laika, un tas ir forši!

Nākotnē gribētu izveidot pats savu uzņēmumu, labi pelnīt un strādāt sev un citiem par prieku.

Siltumenerģētika un siltumtehnika

Imants Auznieks:

      Saturiski studijas ir saistītas ar siltumenerģijas ieguvi, pārvadi un izmantošanu. Praktiski šīs lietas izmanto siltumapgādē, karstā ūdens apgādē un siltuma elektrostacijās. Studijas aptver ļoti plašu tehnikas jomu, sākot no augstāk minētajām līdz šodien tik aktuālajai «zaļajai» enerģijai. Līdz ar to arī pēc studijām mums ir lielāka izvēles brīvība, domājot par konkrētu jomu, kurā darboties. Ir interesanti rast izskaidrojumus daudzu ikdienā lietojamu ierīču darbības principiem, piemēram, kā darbojas ledusskapis, siltumsūknis, vienkāršs sūknis, kompresors u.c. Visas iekārtas un procesi balstās uz fizikas likumiem. Studējot esmu paplašinājis vispārīgās zināšanas fizikā un enerģētikā, esmu sapratis enerģētikas nozares nozīmi tautsaimniecības un visas valsts attīstībā.

      Strādājot ar uzdotajiem studiju darbiem un lasot mācību literatūru, esmu pieradis pie patstāvīga darba. Esmu secinājis, ka gandarījumu var gūt ne tikai darot lietas, kas padodas viegli, bet arī grūtību pārvarēšana. Piemēram, kurss «Mašīnu elementi» pie profesora Gunāra Upīša nebūt nav viegls, patīkams un man tuvs, taču profesors to pasniedz augstā līmenī, māk mūs ieinteresēt un motivēt līdzdarboties, kamēr mēs jūtam, ka šī lieta sāk padoties.

     Mācoties vidusskolā, manuprāt, nav tik ļoti svarīgas sekmes eksaktajos priekšmetos. Galvenais ir jāsaprot, vai matemātika un fizika vispār ir tie priekšmeti, kuriem gribi veltīt daudz laika. Ja tā ir, tad ar enerģētiku saistītas studiju programmas ir tava īstā izvēle!

Pauls Vaivods:

        Nākotnē es gribētu nodibināt rūpniecības uzņēmumu, partiju un kļūt par Ministru prezidentu, bet šobrīd vēl tikai studēju RTU Transporta un mašīnzinību fakultātē profesionālā bakalaura studiju programmā « Siltumenerģētika un siltumtehnika» 3. kursā. Ceru, ka šajos gados iegūtās zināšanas noderēs reālajā dzīvē.

      Varu ieteikt studēt siltumenerģētiku un siltumtehniku, jo tā ir un būs aktuāla nozare. Absolūtais vairums cilvēku patērētās enerģijas pasaulē ir siltumenerģija vai arī no siltumenerģijas iegūta enerģija (elektoenerģija, transporta). Enerģijas ražošanas, pārvadīšanas, sadales un racionālas izmantošanas tehnoloģija būtībā aptver visas dzīves nozares. Bez pietiekama enerģijas daudzuma mūsdienu post industriālā sabiedrība nespētu pastāvēt, būtu jāatgriežas alās pie ugunskuriem, kuri arī ir siltuma enerģijas avoti. Siltumenerģētikas un siltumtehnikas inženieri strādā koģenerācijas stacijās, siltumapgādes sistēmās, rūpniecības uzņēmumos. Lai sekmīgi studētu, vajadzīgas puslīdz ciešamas zināšanas matemātikā un fizikā un, pats galvenais, vēlme un apņemšanās apgūt šo profesiju.

      Vai man patīk studēt? Godīgi sakot, var pieciest. Ir dažas nozīmīgas lietas, ko studējot esmu ieguvis. Piemēram, pamatzināšanas enerģētikā. Tomēr pagaidām sausais atlikums ir minimāls. Vērtēšanas sistēma, manuprāt, nemotivē studentus sacensties.

Ražošanas tehnoloģija

Jānis Kazušs:

      Studiju pieredze RTU man ir gana liela. Esmu jau 2. kursa maģistrants. Studēju mehos jeb Transtorta un mašīnzinību fakultātēs studiju programmā «Ražošanas tehnoloģija». Kopumā ņemot, studijām RTU nav nekāda vaina.

     Man vislabāk patīk brīvība, kas dota studentam. Zināšanas pamazām krājas J. Ja nopietni, patiesībā viss atkarīgs no paša, iegūt jau var tikai tik daudz, cik grib iegūt. Ja izrādi interesi, piedalies, jautā, mācībspēki ir pretimnākoši un palīdz. Mani favorīti ir profesors Edgars Šīrons, kas lasa speckursu «Mērķēžu aprēķins)» un asociētais profesors Guntis Bunga, pie kura apguvu instrumentu projektēšanu un ražošanu. Realitātē arī man ir gadījies piedzīvot traģisku klasiku – saņemot sekmju grāmatiņu, secināt, ka studiju plānā bijuši priekšmeti, par kuriem neko neesmu dzirdējis, un nu jāatrod pasniedzējs, ko neesi redzējis un nezini īsti, kur meklēt. Bet esmu sapratis, ka visu var sarunāt.

      Kad pabeigšu studijas RTU, apprecēšos, nopirkšu P1800 un suni, saražošu bērnus (kā nekā būšu tehnologsJ) un ik pa laikam arī strādāšu. Mans ideālais darbs būtu bez konkrēta darba laika, ar tehniski zinātnisku ievirzi.

      Es savulaik izvēlējos studijas RTU, lai nekļūtu par kārtējo deģenerātu ar jurista vai ekonomista izglītību bez nojēgas par tehniku. Un savu izvēli nenožēloju. Ja man jautā, ko vajadzētu darīt vidusskolā, ja vēlāk grib studēt RTU, es teiktu, neko īpašu, tāpat jau skolā daudz ko māca virspusēji. RTU var labi iemācīties visu, kas attiecīgajā specialitātē nepieciešams, ja vien pašam ir vēlme studēt. Bet, ja studē tikai diploma dēļ, tad var izbraukt arī ar vidusskolas vielas perfektu izpratni.

Mehatronika

Gatis Mencendorfs:

       Manuprāt, tā ir ļoti perspektīva lieta un drīzumā arvien vairāk ienāks mūsu dzīve. Nerunājot par to, ka jau pēc definīcijas «mehatroniķis» ir universāls inženieris, kas apkalpo mehāniskās apstrādes, salikšanas, iepakošanas un citos tehnoloģiskajos procesos izmantojamās automātiskās iekārtas, tās uzstādot, iestādot un organizējot darbu ar tām. Būtībā tā ir starpdisciplināra padarīšana, kur ir mazliet no mehānikas, elektronikas, datortehnikas un informācijas tehnoloģijām. Mehatroniķi strādā uzņēmumos, kur izmanto mehatroniskās sistēmas (piemēram, metālapstrādes, mašīnu un aparātu būves, kokapstrādes, enerģētikas, pārtikas rūpniecības uzņēmumos). Mans mērķis nākotnē ir kļūt par mehatronikas sistēmu projektētāju un nodibināt savu uzņēmumu.

       Ar savu studiju izvēli esmu apmierināts. Nevaru iedomāties Latvijā nevienu labāku studiju programmu, kaut gan, nenoliegšu, ir arī savi trūkumi. Runājot par pozitīvo, noteikti jāpiemin sapratne par elektroniku un pamatīgi izstudētie programmēšanas pamati. Personīgi mans lielākais ieguvums ir apgūtā 3D projektēšanas prasme.

      Studijas ir daudzveidīgas un interesantas. Mācību priekšmeti aptver ļoti plašu spektru.

      Pateicoties tādiem pasniedzējiem kā, piemēram, Oskars Krievs, kas māca industriālo elektroniku - ļoti noderīgu priekšmetu - un Ivo Lipstem, CAD/CAM tehnoloģiju pasniedzējam, tagad zinu, ko nozīmē būt eksakto priekšmetu studentam, un esmu guvis daudzpusīgāku skatījumu uz nozari.

      Ja ir doma studēt RTU, tad neatkarīgi no izvēlētās studiju programmas jau skolā jāsāk cītīgi mācīties fizika un matemātika. Bez šīm zināšanām RTU uz priekšu netikt!

Guntis Dlohi:

       Jebkurā jomā, kas saistīta ar tehnoloģijām, svarīgi apzināties, ka mācības nekad nebeidzas. Arī mehatronikā nekas nav akmenī kalts. Tehnoloģijas strauji attīstās, kamēr tu esi izpratis vienu lietu, tā jau ir novecojusi un nākas atkal urķēties un apgūt ko jaunu. Mehatroniķa profesija ir daudzsološa un daudzveidīga. Tā ietver sevī gan iekārtu projektēšanu un ieviešanu, tehniski ekonomisko aprēķinu veikšanu, tāmēšanu, dokumentēšanu utt. Es vēl nezinu, kur nākotnē strādāšu, taču noteikti meklēšu labi apmaksātu darbu un agri vai vēlu izgudrošu kādu visnotaļ derīgu mehatronisku ierīci.

       Studiju laikā esmu iemācījies mācīties. Skan dīvaini, bet tā ir. Pie ieguvumiem varu pieskaitīt uzkrāto pieredzi. Nav viens konkrētas lietas, par kuru varētu teikt, ka tā man patīk vislabāk. Ja runājam par mācību priekšmetiem, daudz kas atkarīgs no mācībspēkiem. Es respektēju profesoru Edgaru Šīronu kā ļoti gudru un zinošu pasniedzēju, tāpat arī praktisko docentu Jāni Kaņepu, kas māca robottehniku un pneimatiku.

      Mehatronikā, tāpat kā jebkurā citā RTU inženierprogrammā, svarīgs starta kapitāls ir labas zināšanas matemātikā un fizikā. Bet vispār – nevajag visu uztvert pārlieku nopietni, jo studēšana Latvijā pati par sevi ir smieklīgs atgadījums. Tikai nejauciet studijas ar studēšanu!

Medicīnas inženierija un fizika

Santa Kazaka:

       Šobrīd esmu 3. kursa studente. Apgūstu dažādu medicīnas diagnostikas un terapijas iekārtu fizikālos darbības principus, uzzinu svarīgāko par to uzbūvi un izmantošanu medicīnā.

      Studijas palīdzējušas man atklāt, cik daudz apkārt notiekošo lietu var izskaidrot viegli – ar pavisam vienkāršiem fizikas likumiem un tās parādībām. Esmu ieguvusi daudz un dažādas zināšanas, lielāku izpratni par cilvēka organismu, tā funkcijām, par fizikas izmantošanu medicīnā un jaunākajām tehnoloģijām. Daudz esmu mācījusies no mūsu institūta mācībspēkiem, īpaši asociētā profesora Alekseja Kataševa un profesora Jurija Dehtjara. Šie cilvēki patiešām ir zinoši, un viņu lekcijas vienmēr ir aizraujošas.

      Vislabāk man patīk tas, ka, lai gan galvenā uzmanība studiju programmā tiek pievērsta iekārtām, netiek ignorēta arī cilvēka anatomija un fizioloģija. Tagad saprotu, kas, kā un kāpēc notiek mūsu organismā, kā izvairīties no saslimšanām un ārstēt dažādas patoloģijas.

      Manis izvēlētā nākotnes profesija ir ļoti nepieciešama un svarīga ikvienam. Medicīnas jomā vienmēr pietiek darba; un tā strauji attīstās, rodas aizvien jaunas iekārtas un tehnoloģijas, ko ir vēlēšanās apgūt un izprast.

      Ja apsverat domu par medicīnas inženierijas un fizikas studijām, jau vidusskolā iesaku kārtīgi pievērsties fizikai un matemātikai. Labi apgūstot šos mācību priekšmetus, studiju laikā būs vieglāk uztvert mācību vielu un ātrāk radīsies priekšstats par stāstīto.

Aleksejs Rutkovskis:

     Mācos strādāt ar ārstniecības aparatūru, kuru plaši izmanto slimnīcās vai citās ārstniecības iestādēs.

     Studiju programma ir moderna un samērā jauna. Studijas ir interesantas un aizraujošas. Katru dienu atklāju ko jaunu un uzzinu arvien vairāk par savu specialitāti. Lai pavisam pilnvērtīgi iemācītos strādāt ar ārstniecības aparatūru, ir jāiegūst ne tikai teorētiskās zināšanas par konkrētās ierīces darbību, bet arī tās izmantošana, ikdienā ārstējot pacientus.

    Mūsu institūtā strādā vairāki zinoši un radoši mācībspēki, kas spēj saprotamā valodā izstāstīt apgūstamo vielu un ieinteresēt. Esmu ieguvis teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas par sevi interesējošo nozari, kas palīdzēs man atrast darbu šajā sfērā.

    Jaukais un saprotošais kolektīvs, labvēlīgā studiju vide un mūsdienīgais studiju saturs ir tās lietas, kas neliek šaubīties par to, ka savā laikā esmu izdarījis pareizo izvēli, piesakoties studijām medicīnas inženierijas un fizikas programmā.

    Tev kā topošajam studentam vispirms ir jāsaprot, vai ar medicīnas inženieriju un fiziku gribēsi nodarboties gadu desmitus. Ja zini, ka tā ir, nav iemesla satraukumam. Vari būt pārliecināts, ka esi izvēlējies īsto programmu, ko apgūt!

Mašīnu un aparātu būvniecība

Raimonds Nikoluškins:

      Studēju mašīnu un aparātu būvniecību RTU Transporta un mašīnzinību fakultātē. Esmu vairāk kritis uz automobiļiem, taču programmā «Automobiļu transports» bija lielāks konkurss, un es netiku budžeta grupā, jo vidusskolā biju pārāk slinks. Tomēr esmu apmierināts ar dzīvi un par studijām nesūdzos.

     Studiju laikā RTU esmu iemācījies patstāvīgi strādāt, konstruēt, meklēt un atrast nestandarta risinājumus. Piemēram, projektējot kādu iekārtu, izdomāt un izdarīt visu tā, lai šī iekārta tiešām darbotos. Lieliska lieta ir arī zināšanas par metāliem, to apstrādi, izmantošanu, tāpat arī mērīšanas iespējas jeb metroloģija.

     Šī studiju programma sniedz gana plašas zināšanas par vienu nozari. Ir arī iespēja specializēties kādā konkrētā novirzienā.

     Mācībspēki ir dažādi, tāpat kā skolā. Daži ir lieliski, ar tiem var diskutēt, viņi lasa interesantas lekcijas un vada aizraujošus laboratorijas darbus. Bet ir tādi, kurus pat negribas sveicināt. Mans favorīts ir Materiālu apstrādes tehnoloģijas katedras asociētais profesors Jānis ozoliņš, pie kura apgūstu materiālmācību.

      Nākotnē sapņoju, ka varētu uzprojektēt sev piecmetrīgu auto ar divām durvīm un būdiņu pie ezera, kur mierīgi atpūsties. Un, protams, beidzot atrast garkājainu blondīni. J Bet, ja nopietni, tad mans sapnis ir uzkonstruēt vismaz kādu mezglu, ja ne visu automašīnu, ko varētu ieviest sērijveida ražošanā. Piemēram, izstrādāt dzesēšanas sistēmu kādam DB9 vai visu dzinēju.

     Tiem, kas vēlas kuplināt mūsu fakultātes studentu rindas, iesaku cītīgi mācīties matemātiku un fiziku. Ja šajos priekšmetos nerubī fišku, tad var nemaz nesākt studēt.

Aviācijas transports

Anna Ivanova:

      Esmu otrā kursa studente RTU Transporta un mašīnzinību fakultātē Aviācijas institūtā. Lai arī manis izvēlētajai studiju programmai «Aviācijas transports» ir vairāki trūkumi, pagaidām par studiju kvalitāti sūdzēties nevar.

      Aviācija ir ļoti interesanta, bet studēt to es iesaku tikai īstiem aviācijas faniem, kas darīs visu iespējamo un neiespējamo, lai gūtu kaut nelielus panākumus šajā jomā. Uzzinot, ka es studēju aviāciju, daudziem pirmajā brīdī ir šoks. Viņi vienkārši netic, ka tā ir patiesība! Bet, kad notic, seko gūzma dažādu jautājumu. Savā ziņā esmu lepna par savu izvēli. Medus maize tā nav, bet arī tik ļoti grūti, kā dažiem šķiet, tas nav.

     RTU esmu satikusi daudz labu kursa biedru, ar kuriem vienmēr prieks sadarboties. Esmu papildinājusi savas zināšanas, protams, pārsvarā aviācijas jomā. Tagad zinu, kā un kāpēc lidmašīna lido Students ātri iemācās, visu paspēt izdarīt pēdējā brīdī. Tā ir svarīga prasme, kas dzīvē noder.

     Savus nākotnes plānus saistu ar inženieres darbu. Varbūt būšu lidostas vadītāja... J

     Tiem, kas savu nākotni arī grib redzēt kādā no aviācijas jomām, iesaku jau skolā mācīties fiziku un matemātiku, jo bez šīm zināšanām tālu nevar tikt. Tāpat nevajadzētu slinkot un mācīties svešvalodas, īpaši angļu un krievu valodu. Valodu nezināšana rada komiskas situācijas. Mums ir daži pasniedzēji, kuru latviešu valodas zināšanas nereti izsauc smieklu vētras. Kad rāmītis kļūst par ramiņu, aplītis par apalīti vai divtūkstoš devītais gads par divi tūkstoši devītais gadsimtu, smieklus novaldīt nav iespējams. Tomēr liela daļa mācībspēku ir līmenī. Mans favorīts ir profesors Mārtiņš Kleinhofs, pie kura apgūstam gaisa kuģu aerodinamiku, konstrukcijas un sistēmas.

Diana Topko:

      Jau otro gadu RTU studēju programmā «Aviācijas transports». Esmu apmierināta ar savu izvēli. Jauniešiem, kas vēlas savu nākotni saistīt ar lidmašīnām, RTU Aviācijas institūts piedāvā reālu iespēja apgūt pamatus šajā nozarē. Pie tam studēt var par valsts budžeta līdzekļiem, kas šodien nav mazsvarīgi un ar labām zināšanām matemātikā un fizikā tas ir pavisam reāli.

     Studijas man ir palīdzējušas iepazīt jomu, par kuru senāk neko daudz nezināju. Nenoliegšu, ka svarīgi ir labi skolotāji. Es visaugstāk vērtēju asociēto profesoru Igoru Pavelko, kurš pasniedz aerohidromehāniku un datorprojektēšanu. Esmu iemācījusies lietot datorporgrammu Autodesk inventorJ.

     Mans karjeras mērķis ir kļūt par projektētāju, strādāt interesantu, labi apmaksātu darbu, visticamāk kaut kur ārzemēs.

J. Alkšņa РВВАИУ

Sergejs Dombrovskis, Piektdiena, 29 Februāris 2008 12:48

Kā zināms no Mehu vēstures, RTU Transporta un Mašīnzinību fakultāte agrāk atradās vairākās dažādās vietas. Mūsdienu TMF galvenais komplekss – Mehulande, agrāk, PSRS laikos, bija militāra aviācijas inženieru augstskola, kas saucās “Рижское высшее военное авиационное инженерное училище имени Якова Алксниса”.

Lasīt tālāk - J. Alkšņa РВВАИУ

Transporta un mašīnzinību fakultāte

Administrator admin, Pirmdiena, 18 Februāris 2008 16:08

TMF ir visvecākā RTU fakultāte. Pašlaik TMF ir viena no lielākajām RTU un izmanto savu pieredzi jaunu programmu īstenošanā un zinātniskās pētniecības darbu izpildē.

TMF mācās aptuveni 2300 studentu, strādā 130 akadēmiskā personāla un 50 palīgpersonāla vienības, tai skaitā vairāk nekā 30 profesoru, kuri vada institūtus, katedras un profesoru grupas un zinātniskās laboratorijas.

Lasīt tālāk - Transporta un mašīnzinību fakultāte

Mehulande un okupētās teritorijas

Aigars Maģītis, Pirmdiena, 18 Februāris 2008 16:07

Par Mehulandi

Lasīt tālāk - Mehulande un okupētās teritorijas

Kas ir Mehi?

Karīna Laiviniece, Pirmdiena, 18 Februāris 2008 15:56

"Par mehu nekļūst, par mehu piedzimst”, tā apgalvo paši mehi. Tas parastam cilvēkam neko neizsaka, taču patiesam meham rada lepnumu par to, kas viņš ir.

Lasīt tālāk - Kas ir Mehi?