Sveiciens no Luksemburgas!

Šoreiz vēlos izmantot blogu, lai padalītos iespaidiem par to, kas notiek manā vasarā. Ne tāpēc, lai pastāstītu, kā es sauļojos (jo nav saules un es to nedaru Laughing) un ēdu zemenes (jo to dara visi un tas nav interesanti), bet tādēļ, ka šobrīd izmantoju Erasmus programmas sniegtās iespējas un mana pieredze un iespaidi kādam var noderēt.

Tikko kā pabeidzu 3. kursu BINI, un šobrīd man ir prakse Luksemburgā, valsts pētniecības centra departamentā, kas orientējas uz medicīnas tehnoloģijām. Pašai jau liekas, ka tas ir kas tiešām superīgi lielisks un Latvijā man, studentei bez praktiskās pieredzes specialitātē, šāda iespēja nebūtu. Tehniskais nodrošinājums šajā centrā ir augstā līmenī, un paralēli darbs notiek pie dažādiem projektiem par un ap medicīnisko attēlošanu, telemedicīnu u.c.

Manas prakses tēma saistīta ar 3D projektēšanu audu inženierijā. Pagaidām aiz muguras tikai pirmās 2 nedēļas, un lielākoties darbojos programmā SolidWorks. Apgūstu arī tādas bezmaksas programmas kā Citavi, Xmind un citas, kas ir ļoti noderīgas, rakstot kādus lielākus darbus vai projektus. Papildus SW prasmēm līdz šim man ir noderējušas zināšanas arī no anatomijas, mikrotehnoloģiju un datorsistēmu kursiem. Manas lielās bažas, ka nebūšu pietiekami zinoša, neapstiprinājās; visi rēķinās, ka es vēl mācos un prakses vadītājs ļoti atsaucīgi izskaidro visu, ko vēlos izprast.

Es esot pirmā no BINI bakalaura studentiem, kas dodas Erasmus praksē, un tāpēc ceru, ka mana pieredze mudinās arī citus med.inženierus sasparoties! Wink Es katrā ziņā nenožēloju, ka brīdī, kad bija iespēja pavasarī braukt pastudēt uz Itāliju, es neizvēlējos šo pusgadu ilgo atvaļinājumu un čillošanu, bet tā vietā ķēros pie prakses meklēšanas, pavasarī baudot galīgi ne vienkāršu semestri RTU. Jo, ja izdomāšu, gan jau vēl paspēšu arī pastudēt ārvalstīs. J

Pie viena dažos vārdos padalīšos savos iespaidos par Luksemburgu – 2,5 tūkst.km2 mazo valstiņu Eiropas viducī starp Vāciju, Franciju un Beļģiju un tāda paša nosaukuma galvaspilsētu.

Jāatzīst, ka Luksemburga ir skaistākā pilsēta, kādā esmu bijusi. Tilti, kanāli, seni mūri, skaistas ēkas; pilsēta burtiski ir trīsstāvīga un ļoti nepiemērota cilvēkiem, kam ir bailes no augstuma (tādēļ arī bildē man mati saslējušies stāvus Laughing).

 

Nedaudz te pagrozoties, uzreiz var just dzīves līmeņa atšķirības. Luksemburga tomēr ir Eiropas bagātākā valsts. Istabas īre pilsētā pa 400 eiro mēnesī ir reti sastopams lētais gals. Mašīnas ielās izskatās ne vecākas par 10 gadiem. Manā darbiņā atspirdzinājumu automātā kola ir lētāka nekā veikalā. Tikai Luksemburgā esmu redzējusi senioru pārīti ap 70, sēžot uz trepēm pie savas mājas un kko cītīgi pētot savā iPod. Te cilvēki ar slotām un ziepjūdeni mazgā ielas pie savām mājām. Te no ielas vienu dienu noplēš ļoti normālu asfaltu bez nevienas bedrītes, lai nākamajā dienā uzklātu jaunu kārtu. Viss ir tīrs, sakārtots un perfekts.

Tomēr Luksemburga ir valsts, kur šķiet, ka iebraucēju ir vairāk kā vietējo, kas te dzimuši, auguši un pastāvīgi uzturējušies. Vakaros pilsēta ir tukša un klusa – jā, bāros grozās cilvēki, bet tā vien liekas, ka tie visi ir tūristi. Te ir tipiski diendienā braukt uz Luksemburgu tikai strādāt, bet vakaros doties uz mājām Vācijā vai Francijā. Arī es galu galā izvēlējos istabu īrēt Trīrē, Vācijā, – pat ieskaitot ceļa izdevumus tas ir gandrīz 2reiz lētāk, kā būtu Luksemburgā. Jā, sanāk braukt ik dienu stundu turp un atpakaļ, bet patiesībā arī Rīgā nokļūšana no Purčika uz Ķīpsalu vai Mehulandi man aizņēma tikpat daudz laika.

 Ja sadomājat viesoties Luksemburgā, vairāk kā 2 dienas varat tam neatvēlēt. Ir savas labās lietas – skaista pilsēta un, kāpelējot augšā lejā pa slīpajām ielām, var forši trenēt kāju un pēcpuses muskuļus, kā arī benzīns esot lētāks kā, piem., Vācijā (tas arī vienīgais, kas ir lētāks), bet vispār pilsēta liekas drusku nedzīva, neaktīva, bez dvēseles. Trīrē jūt, ka cilvēki dzīvo, strādā, iepērkas, ballējas, kamēr Luksemburgā nostrādā savas stundas un prom ir.

Pa svešzemēm dzīvošos līdz oktobra vidum; gan jau prakses turpmākajās nedēļās man būs vēl kādi iespaidi, ar ko vēlēšos padalīties. Katrā ziņā man ir milzīgs prieks un gandarījums, ka man ir šī iespēja gūt gan profesionālo, gan dzīves pieredzi. Un ņem vērā, ka tāda iespēja ir ikvienam Meham un RTU studentam, kam vien ir vēlme!

Ja arī Tev ir stāsts, ar ko padalīties, droši dod ziņu uz mehi@mehi.lv!

Lai saulaina vasara! Wink

Ilze Saukāne

1.07.2012.

Komentāri (2)
1Otrdiena, 01 Janvāris 2013 16:27
Salvis Čerpinskis
Īpaši patika ikdienas attēlojums. Laughing

Kopsavilkums nav gaidāms? Wink
2Otrdiena, 01 Janvāris 2013 20:06
Ilze Saukāne
Hmm, kopsavilkumu es varētu pacensties radīt. Smile Bet vispār to varētu pēc tam, kad būšu no turienes atgriezusies otrreiz (jo man ir plānā vēlreiz uz laiciņu apciemot Lux).

Pievienot komentāru

SmileCoolRobotNinjaNoSadLoveYesLaughingIntelligentBeen Smacked In The Mouth/Wears A Brace/My lips are sealeBlinkSticking Out TongueConfusedWinkYelling
Vārds:
Komentārs:
 
yvComment v.2.01.1